Pils tornī uz stikliem bija tādas norādes uz visam pasaules galvaspilsētām.
Skats no ļubļanas pils viena no jumtiem
Šī bija interesanta ala, kas izveidota tajā pilī, tur bija patīkami vēss un skanēja skaista, mierīga mūzika, valdīja patīkama atmosfēra.
Pamodāmies visnotaļ izgulējušās, sataisījāmies. Drīz vien no rīta ieradās Mona (CSere no Somijas). Viņa ir, iespējams, trakākā ceļotāja, ko pazīstu. Viņa jau kopš 15 gadu vecuma ceļo viena ar stopiem(sākumā gan tikai pa Eiropu, bet šogad bija Gruzijā, Serbijā, Albānijā, Melnkalnē, Bosnijā utt..utt..īsāk sakot, visus Balkānus izbraukāja ar stopiem vienatnē), tagad viņai ir 20.
Bija dīvaini, kad dienas vidū varējām sēdēt pilsētā upes krastā un dzert slovēņu vīnu neuztraucoties par negaidītu policistu ierašanos.
Mona vēl stāstīja, ka bija kaut kad Latvijā un viņa nesaprot mūsu tieksmi visu latviskot, piemēram viņas uzvārdu(Krueger), kurš pēc latviskošanas skanējis Krīgere. :) Vienīgi, ka bija pārsteigta, ka latviešiem Somija nav Finland vai kāds cits Fin... variants.
Vakarpusē ieradās vēl 2 CSeres no Nīderlandes pie Andreja(mūsu hosta). Mēs pirms viņās satikt dzelzceļa stacijā vēl teātri izspēlējām, tipa es un Mona kā 2 draudzenes pastaigājamies gar tām meitenēm, kad pēkšņi pieskrien Andrejs un cenšas nozagt Monai somu, bet viņa to stingri tur, tad es viņai nāku palīgā noturēt somu un pieskrien Solveiga un palīdz Andrejam, pēc brītiņa arī Arta nāk Andrejam palīgā, tā mēs tur raustījām to somu kādu brītiņu(vērojot pārsteigtās meiteņu sejas un sastingušos stāvus), tad vnk piegājām un sasveicinājāmies. Grūti to te tā aprakstīt, bet bija smieklīgi, viņas noticēja. :)
Tad es jau 2. reizi ceļojuma laikā līdu pāri sētai(šī bija kaut kur 3 vai vairāk m augsta), tieši, kad pārlīdu, Mona atmūķēja vārtus, kaut kādu stieplīti atvienoja un Artai un Andrejam nebija jālien pāri. Tad mēs devāmies lēkāt pa kaut kāda sporta kompleksa jumtu, kurš bija kā balons jeb dirižablis, vienvārdsakot mīksts, kā piepūšamās atrakcijas. Brīžiem jau likās, ka varam novelties no viņa, bet nu visi palikām dzīvi un veseli pēc lēkāšanas. :)
Solveiga fotografē Andreju uz tā mīkstā brīnuma.
Šajā vakarā devāmies uz mākslinieciski izveidotu tusēšanās vietu kaut kādās pamestās noliktavās Ļubļanā. Tur bija visādi grafiti, vnk zīmējumi, skulptūras no visādiem dīvainiem un ne tik dīvainiem materiāliem, pat kaut kāda mašīna aplīmēta ar pornožurnāliem. Tad vēl tur 2 ēkās bija ierīkoti bāri un lielākajā bija vēl skatuve un deju placis. Žēl, ka Latvijā nekā tamlīdzīga nav, iespējams Andrejsla ir kaut kas uz to pusi, bet nestāv līdzi tai Ļubļanas vietiņai.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru