Pēc 30 minūšu stāvēšanas ceļa malā, mūs paķēra kāds Itāļu pāris no Boloņas, tieši iedomājos par Boloņas spagetti mērci(tajā vakarā vēl tieši sanāca, ka ēdām spagetti bolognesi). Kad braucām mazajā fiatiņā vējš uz tilta, kas veda uz Rijeku bija tik spēcīgs, ka mašīnu nēsāja uz sāniem apmēram 50 cm robezās, bet pašiem Horvātiem tas bija tikai a bit stormy. :)
Bildē redzams kā stāvu vietā, kur mūs izlaida Itāļu pāris, jo mums vairs nebja pa ceļam, vajadzēja sākt doties Bosnijas virzienā.
Šajā vietā mēs nostopējām slovēņu vīrieti(Nino), kurš mūs aizveda kādus 70 km viņam ne pa ceļam, jo viņam bija bail, ka mūs ceļa malā aizpūtīs. :) Viņš bija ļoti interesants sarunu biedrs. Pastāstīja par Slovēņu un Horvātu konfliktiem, ka, piemēram, abu valstu policisti diezgan piesienas otras valsts autovadītājiem, kad apstādinā. Horvātu menti pat bieži vien paņem Slovēņu tiesības un liek maksāt sodu par kādu pārkāpumu, kas nav veikts.
Nino mūs nogādāja līdz kempingam "Rača".
Šis skats ir pie tā kempinga un kā mums Nino teica, tā baltā līnija starp jūru un sauszemi norāda, ka būs vētra. Un, jā... mēs viņu ļoti izjutām. :)
Neliels vējelis 2010.
Kaut kā nostiprinājām telti ar akmežiem, gumijām, skočiem, mietiņiem(kurus akmenscietajā zemē iespraust bija praktiski mission impossible) un vēl visu, ko varējām atrast. Uzslējām telti citas milzīgas telts(kura bija saplēsta un nu jau vairāk atgādināja buru) aizvējā, labākais, ka nakts vidū kāds viņu novāca un izmeta miskastē un mūsu telts sāka aizvien spēcīgāk plivināties vējā.
Mūsu vareni nostiprinātā telts un Solveiga, kas kā topošā arhitekte lika mums viņu uzbūvēt maksimāli simetrisku, lai izturīgāka.
Paēdām vakariņās spagetti bolognesi. ^_^ mmm... neskatoties uz to, ka tie bija Horvātu makaroni.
Kad ielīdām teltī un centāmies iemigt sajūta bija, ka mēs gulētu kādā ļoti ienīstā objektā un vesels bars ar cilvēkiem/dzīvniekiem cenšas viņu iznīcināt raustot uz visām pusēm. Pēc pāris stundu bezmiega sākām apsvērt iespēju iet gulēt tualetē uz grīdas, jo to vismaz neaizpūtīs(tur bija normāla WC ar dušām), bet beigās nolēmām cīnīties kopā ar mūsu telti ar viņas 2. ceļojuma pārbaudījumu-vētras izturību. Un telts saņēma 4,7/5, jo brīžiem 2. slānis atāķējās un plivinājās vējā, tad nācās iet ārā un viņu atkal stiprināt alu cilvēku stilā ar akmeņiem dauzot mietiņus zemē optimālā slīpumā, lai neizraujas. Iespējams baisākā nakts visa ceļojuma laikā.
Pie Camp "Rača".
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru