Itaalija,1. diena

Tikkouz neilgu laiku tiku pie pc..
1. diena te ir vns super.. vakar atlidojaam, ptotams muusu lidmashiina lidostaakaveejaas par kaadu stundu, bet nu neko dariit, paspeejaam normaali buut itaalijaa jau kkur ap 6iem vakaraa. Satiku savu hostu itasalijaa itkaa bez iipasham probleemaam..saakumaa gan bija baigi jaaieklausaas, lai saprastu kaut vaardu no taa, ko vinjsh saka, bet nu pieradu.. shajaa pashjaa vakaraa aizgaajaam uz kaut kaadu kafejniicu, kur pa 6 eiro vareejaam pieesties un panjemt kaut kaadu dzeerienu, panjeemu caipirinhu, bet portugaalee vinja paljubom ir labaaka.. :)
Patuseejos vakar kkaadaa ritiigi itaaliskaa vietaa(aizmirsu piebilst, ka mans hosts hosto veel 2 amerikaanes no kalifornijas, jautras meichas, kuras abas ir pa pusei kubietes), kr4 visi kopaa devaamies uz tusinju, kur pie kaut kaada baara. vnk chupa ar cilveekiem.. 1dienas vakaraa.. tas laikam ir dienvidnieku stilaa. :) visi arii diezganaktiivi "lasa graamatas". Izjutu ritiigu itaaliskumu tajaa vakaraa.
Shodien atkal centos satikties ar artu un solveigu, bet pie taas megalielaas domes bazniicas nevareeju vinjas atrast un pat tikai pa celjam liidz struukalakai(apm. 200 m) man pieseejaas 5 jokaini itaalji.. tas bija biedeejoshi..un kad gaidiiju pie struuklakas, 1 man baigi aktiivi kko pus itaaliski pus angluiski staastiija, liidz atnaaca arta un solveiga. tad pavazaajaamies pa poopulaaraakajaam vietaam, neiegaaju doma bazniicaa, jobiju paaraak perversi sagjeerbusies(topinjsh un svaarki, a tur plecus nedriixt raadiit), bet nu veelaak ar to nebija probleemu.tagad tikko biju dushaa, amerikaanes gatavo kaut kaadu kruto kubieshu eedienu, tad mees dosimies uz kkaadu baigo balliiti ar dziivo muuziku.. ceru, ak buus jautri..
itaalju pica ir vnk mmmmm.. garshiiga..
turpinaajums kaut kad sekos, nu jau sloveenijaa, riit ap 12iem ir doma pamest itaaliju..
veelaak buus kopsavilkums, ko es domaaju par itaaljiem..
kopumaa ir baigi jautri, ceru, ka jums ar ir forshi. :)

PT 11.07.-17.07.

11.07.

Atkal todien krāsoju.
Vēlāk atbrauca Natālija(ASV, Ņujorka) ar savu puisi Timu, kuru man sākumā likās, ka sauc Kims, jo tajā amerikāņu akcentā tā izklausījās, kad mūs iepazīstināja. Abi likās baigi jauki cilvēki, bet tajā dienā kaut kā nerunājām īpaši daudz, bija daudz visāi tur pārvākšanās darbi, Sāra ievācās manā namiņā, beidzot nebiju vienīgā, kas klausās termītu dziesmās, viņi bija skaļāki manā mājiņā nekā Sāras, sākumā pat klausījos mūziku līdz iemigšanai, lai viņus nedzirdētu.
Ar bērniem spēlēju monopolu, pagaidām vēl nezaudēju, bet.. tad jau redzēs..
Šajā naktī redzēju 1. sapni angļu valodā. Kaut kur ap to laiku jau saku domāt angliski un kopš tā laika šī valoda man nesagādā nekādas problēmas.
Runājot ar Ineš uzzināju, ka Portugālē vīriešiem ir visnotaļ populārs vārds Hui. Būtu interesanti, ja kādam portugāļu biznesmenim būtu tāds vārds un viņš kļūtu par biznesa partnei kādam krievu uzņēmējam vai uzņēmumam. Un braukt apmaiņas programmā šādam čalim braukt uz LV vai Krieviju ar nebūtu visai forši.



12.07.

Todien brokastīs Natālija pateica, ka vietā, kur mums "nedrīkst" iet, jo tur esot mežacūkas un čūskas, tur ir šis tas visnotāl interesants, ko jau jums, mani draugi, stāstīju. :)
Natālijai ir savs skaistumkopšanas bizness, viņa tagad grib palikt Eiropā, bet viņa negrib palikt Itālijā, lai arī viņai tur ir radi, jo viņai tur nepatīk, bet citur Eiropā viņai likās, ka ir ok.
Dīvaini, ka mājiņā man vēl kāda dzīvības pazīme bez manis, termītiem un, kā man likās, ķirmjiem.
Šajā svētdienā es, Sāra, Natālija un Tims aizbraucām uz Arganilu, kur bija kā izmirusi, 1. reizi to redzēju tik tukšu(biju tur kādas 4 reizes jau bijusi). Sapirkāmies visādas lietas mūsu wwoofers partyam.
Vakarā tajā partyā uzzināju, ka Nata un Tims abi baigie ceļotāji, visur bijuši. Viņi vēl gāja pa Portugāli un laikam nedaudz Spāniju tādā kā Piligrimu gājienā, ar kājām ap 600 km. Kādreiz arī izmēģināšu.
Kad visi jau bija iesiluši, gāja atklātās sarunas, sapratu, ka latvieši ir visnotaļ neinteresanta tauta un, ka mums nekas tāds nenotiek, vismaz ne tādā mērā, kā viņu zemēs(Nīderlande un ASV) un viņi paši ir totāli savādāki nekā latvieši, tur meitenēm visām bija bijušas lesbiskas attiecības vismaz 6 mēnešus un tajās valstīs tas toč ir nežēlīgi daudzām tā, vismaz, cik mans stāstīja. Katrā gadījumā daudz uzzināju par nīderlandiešiem un amerikāņiem un dienvidparku, ka tas totāli ņirgājas par amerikāņiem un ka tas canadians ir lai maskētu tipa rasismu.. tur ik pa laikam frāzes.. you know those canadians(tā viņie bieži saka par melnajiem) un vēl tur parādīts, ka sīkie tur bieži vien gudrāki par pieaugušajiem. Simpsonos atkal esot vairāk apspēlēts klasisks ASV ģiemenes modelis, 1 sīkais idiots, 1 gudrais bērns, sieva houswife, vīrs resns idiots un 1 zīdainis.



13.07.

Visu rītu ravēju dārzu un vēlāk padevos 1. zemesriekstu svieta maizītes ar džemu kārdinājumam, nezināju, kas tas ir tik ņammīgi.
Šajā dienā Quinta bija wwooferu rīcībā, jo pārējie kaut kur aizbrauca, neatceros vairs kur. Paveicām darāmo un baudījām pirti un baseinu.

14. 07.

Nata, Sāra un Tims drīz domā braukt prom, tas skumji, jo palikšu uz kādu brītiņu vienīgā wwoofere. Tā šodien nekas īpašs nenotika, ravējām dārzu un peldējāmies baseinā.



15.07.

1. reizi kopš atbraukšanas uz Portugāli tiku netā, pavadīju tur veselas 2 h dēļ daudzajām vēstulēm un mājokļa meklēšanas manam nobeiguma tripam pa Portugāli.
Todien Ineš un Antonio bija dz.d. un mēs wwooferi atkal bijām 1i Quintā un varējām darīt visu, ko sirds kāro.
Sagatavojām vakariņas, paēdām un pārējo vakara daļu pavadījām pie ugunskura runājot par vēlmēm un kvantu fiziku. Visnotaļ foršs un izvdevies vakars mums bija.

16.07.

Šajā dienā Sāra aizbrauca, varēšu ieņemt drīz foršāko mājiņu, kur atrodas pie casa de ribuau... (vēlāk iemācījos, ka casa de riberinho(riberiņu)). Man tā mājiņa dēļ klientu ierašanās bija jātīra, bet tur kā 2 mājiņas, nezināju, kura īsti jātīra un iztīrīju abas, bet neviens par to nezkāpēc nedusmojās.
No tās dienas nedēļu biju 1 pati wwoofere Quintā, jo daudzi, kas solīja ierasties, neieradās.
Todien mēs vēl sēdējām pie galda, ēdām un dzirdējām kā Nata ar Timu ļoti skaļi strīdas, tad pēkšņi apklusa un atnāca Natālija un paprasīja melno plastmasas maisu, mēs sākām smieties, jo Bastians tieši nesen bija stāstījis par pāri, kas bija kasījušies un , kamēr čalis nejauši nosita savu meiteni, nejauši nogrūžot no kraujas ar sitienu.
Tad bija situācija, kad galvenā mājā kaut kas bija nedaudz sačakarējies ar kanalizāciju un nedaudz oda, tieši virtuvē Sebastiāns kaut ko gatavoja un netālu no 1 mājas puses(kur oda) nāca Nata un teica - eww..sueline smells here... bet Afonso atrodoties otrā pusē, kur smaržoja pēc virtuves, ne pēc tualetes un nesapratis, ko nata teica atbildēja - Mhm.. smells nice.. :) no malas smieklīgi izskatījās.
Tad vēl Ana stāstīja par to, ka Afonso bērnībā bija kaut kādas problēmas ar ausīm un viņš ne visai labi dzirdēja un visnotaļ skaļi runāja. Omīte viņu aizveda( laikam 1. reizi) uz katoļu baznīcu uz mesu. Kā jau visās katoļu baznīcās visas sienas ir aogleznotas ar Kritus bildēm un ir arī krustā sistais Jēzus, kuru ieraudzījis Afonso skaļi jautāja: "Vecmāmiņ, vai tas ir Tarzāns?" :)
Ana ir Profesore kādā no Porto universitātēm un pasniedz tur komunikācijas, pati ir bijusi ārzemju korespondente, žurnāliste, dzīvē daudz ceļojusi, kādu laiku bērnībā arī dzīvojusi kaut kur Āfrikā, bet teica, ka tie bija skaisti laiki tur. Ļoti interesanta sieviete.
Ap šo laiku man jau tur sāka likties jocīgi, kad bija jādomā latviski(runājot pa telefonu ar Nastasiju un ģimeni).
Te kokos auga supergardi persiki. 1. reizi dzīvē ēdu svaigu persiku, tikko norautu no koka. ^_^
Vēl Ana stāstīja, ka kad Afonso 1. reizi ēda zvaigznīšmakaronu zupu, viņa uz brīdi izgāja no virtuves, atstājusi virtuvē kameru ieslēgtu, kad atnāca, tad visa virtuve bija zvaigznītēs un viņš pats ar, skatoties video redzēja, ka šis to sākumā ar karoti aktīvi lēja sev uz galvas un tad ar rokām kārtīgi uzsita pa zupas šķīvi un zupa aizšļakstījās uz visām pusēm(zupa nebija karsta).

17.07.

Nata un Tims šodien aizbrauca.
Ieraudzīju pirmos klientus(1. ko redzēju es), kuri bija Nīderlandieši Timons un viņa sieva Sabīne. Ar to sievas vārdu bija kuriozi, jo kad Sebastiāns mani sauca, lai kaut ko pateiktu, bieži atsaucās tā otra Sabīne.
Beidzot ieņēmu foršāko mājiņu, kurā paliku gandrīz visu pārējo savu Portugālē pavadīto laiku. Manu veco mājiņu ieņēma Afonso un Antonio, viņiem ar 1ajās naktīs trakais gailis neļāva no rītiem izgulēties, līdz viņi pierada. Pēc nedēļas gaidu nākamo wooferi.

PT 06.07- 10.07.

06.07.

Šodien piedalījos pirtiņas apstrādē(pulēšana, apklāšana ar kaut kādu ķimikāliju pret termītiem, kas mitinās tās sienās). Laikam interesantākais, kas šodien notika bija mans sapnis, ko šonakt redzēju, kurā Ivars Godmanis mani gribēja izdzīt no melna mersedesa priekšējā sēdekļa, bet es nepadevos un viņš man iesēdās man blakus, pēc tā notikuma man (sapnī) baigi nepatika Godmanis un kaut kādā grafiti konkursā "Zīmulīši" es uzzīmēju viņu ar antikrista zvaigzni blakus(sarkanu un melnu). Skan diezgan sviestaini, bet man likās smieklīgi no rīta to atceroties. :)
Visu vakaru atkal spēlējām "duraku" un es, protams, atkal pārsvarā vinnēju visus. Latvijā man šī spēle ne visai labi padodas.. :D

07.07.

Gulēju šajā naktī ar 2 segām un man beidzot bija silti, nekad nebūtu varējusi iedomāties, ka Portugāles naktis Jūlijā var būt tik sasodīti aukstas, vismaz kalnos toč sajūta, ka būtu ap 0 grādi.
Sāras un Antonio skill "duraka"spēlē uzlabojas, bet joprojām esmu čempione.
Atkal redzēju jokainu sapni par slimnīcu un tarakāniem kas piekūņojās pie manas kājas un vēlāk vēl tur bija kaut kāds "slavenais" tarakānu celiņš nieres formā un vēl visādas stulbības, ko labāk te nerakstīšu.
Atradu te 1. korķozolu, Portugāle saražo 60% visu pasaules pudeļu korķus (balstoties uz Ilustrētās Zinātnes teikto), tiem korķozoliem forša miza, loģiski kā korķis, bet dīvaini to sastapt dabiskā veidojumā.
Esmu iemīlējusi arī Sāras nīstos Portugāles lielos, resnos zirnekļus, man viņi patīk, jo zirnekļi ir visnotaļ nekaitīgi un ēd tās sasodītās F16 un F18 mušas.

08.07.

Uzzināju, ka F16 un F18 mušām īpaši patīk baltā krāsa un tātad garšo cilvēki, kas tērpušies baltā, laikam rīkot kāzas Portugālē nebūtu visai prātīga doma, mušas apēstu.
Sebastiāns šodien daudz stāstīja par saviem ceļojumiem. Viņš, kad viņam bija 19 gadi, 1 pats paņēma savu kuģīti, pateica savai meitenei un ģimenei, ka rīt būs atpakaļ un aizbrauca uz Austrāliju(9 mēnešus ilga ceļš turp atpakaļ+palikšana Austrālijā), tad viņš stāstīja, ka tā ceļojuma laikā dzirdēja dīvainus trokšņus naktī uz klāja no kajītes, kad no rīta iznāca uz klāja, tas viss bija noklāts ar zivīm, kuras augstie viļņi izmeta uz viņa klāja.. es īsti nesapratu, laikam bija vētra tonakt... nu īsāk sakot šim bija vairākas dienas bagātīga zivju diēta. Viņš vispār daudz ir ceļojis ar laivām, kuģiem un jahtām, ļoti mīl jūru.
Šajā dienā iegātājos superlabu litija bateriju lādējamo diožu lukturīti bez kura turpmāk nevarēju iedomāties savu ikdienu Quintā.(maza reklāma)
Šodien te vēl ieradās kaut kāds Bastiana draugs, kurš te piedzērās, papīpēja hašu un atrubījās uz terases soliņa.. skats bija visai interesants kā cilvēks mīlīgi saritinājies guļ uz maza soliņa. :)



09.07.

Šajā dienā sāku krāsot Bastiana māju, nakad dzīvē vēl nebiju bijusi tik balta, nošmulējusies ar krāsu, mati balti, ka izskatījos pēc kādas sirmgalves, bet bija jautri krāsot.
Pēc tam es ar Antonio mēģināju uzbūvēt telti, kādas 4 reizes dabūjām viņu jaukt ārā, jo kaut ko sačakarējām, bet vēlāk es pieslēdzu savu loģisko domāšanu un mums izdevās viņu normalizēt. Nepagāja ne pus gads un mēs viņu uzcēlām.
Šajā vakarā iepazinos ar Sebastiāna sievieti Anu un viņas bērniem Ineš(12) un Afonso (9). No 1. iespaida man viņi patika. Bet Ineš bija tik maza(tieva un īsa), ka viņai mierīgi 7 gadus varētu iedot, bet pēc prātiņa krietni vairāk par 12.



10.07.

Man tur nepatika, ka, kad gāju gulēt, dzirdēju kā termīti ēda manu mājiņu.
Šajā dienā visu dienu kaut ko krāsoju, labi, ka viņu krāsa nesmird kā ķīmiskās krāsas, viņai pat vispār praktiski nebija nekādas smaržas.
Pa dienu vēl plunčājāmies baseinā.
Līdz vēlam vakaram vēlāk spēlējām kārtis grupās(tipa 4 cilvēki un tipa palīdzam tam savam partnerim, spēlējot duraku, bet mēģinam iegāzt pretinieku, nemāku paskaidrot citādi) pa 2(es un Afonso pret Antonio un Ineš), pirmajā spēlē mēs viņus dubultvinnējām, 2. spēlē mēs bijām 2. un 3., kas vinnē, Ineš zaudēja un mēs atkal bijām the best.
Nekas tāds baigi special vairs nenotika šai dienā.

PT turpinājums 03.07.-05.07.

Attēlā Sebastiāna(galvenā) māja, fotografēta no pretējā kalna.

03.07.

No rīta pamodos pirmā, bet negribēju taisīt brokastis, tāpēc izlikos, ka vēl guļu( vienkārši klusi sēdēju savā mājiņā, kurā dzīvoju viena). Ravējot, 1. reizi tā ritīgi(cik nu mana lieliskā angļu valoda atļāva) parunājos ar Sāru(no Holandes). Viņa man pastāstīja, ka daudzi wwooferi(brīvprātīgie) tur tikei kādas 3 dienas parasti izturot, jo vai nu negrib strādāt, vai nespēj saprasties ar Sebastiānu. Viņa pastāstīja man arī par Kalifornijas čiksi Pamelu(tā kas izravēja zemenes), kas ieradās tur ar 3 čemodāniem, kuros vies bija pilns ar peldkostīmiem, bikini utt., diezgan palielu koferīti, kas biaj pilns ar kosmētiku, un vēl 1 lielo somu drēbēm utt.
Šajā vakarā Sebastiāns bija uztaisījis kaut kādu Indonēziešu ēdienu, kuru ēdot, man likās, ka ēdu pliku asāko čili pasaulē. Šajās vakariņās man likās, ka es spļaušu uguni, bet pārējie mierīgi ēda itkā tas būtu parasts, totāli neass ēdiens, bet es tikmēr izdzēru vismaz 2 l ūdeni, kas naktī lika sevi manīt un visu laiku pa kalniem pie Vincenta(WC) skraidīju nakts laikā.
Pa dienu vēl tīrījām 1 no kalnu mājiņām, kas paredzētas viesiem. Šajā dienā konstatēju, ka te nav tādu odu kā Latvijā, bet ir daudz visādas mušas, kas kož, bet mani viņas kaut kā neaiztika, laikam esmu negaršīga(par laimi).
Pa dienu 1. reizi braucu iepirkties uz Arganilu, sapratu kā jūtas lauku bērni dodoties uz pilsētu. :)
Pēc veikala iebraucām vēl pie vienas ģimenes(Sebastiāna draugi, precēts pāris Amerikānis un ķīniete). Viņiem bija vnk superīga māja, kas pilna ar visādām ķīniešu grāmatām un grāmatām angļu val no sērijas "Chinese sex secrets", tas tā likās jokaini, jo Latvijā neesmu īsti nevienam kamasutru vai ko tamlīdzīgu plauktos redzējusi, bet tur tādu visādu grāmatu bija pa pilnam, biaj arī šis tas no arhitektūras un landscaping(nezinu kā tulkojas).
Portugāles kalnu mājās daudzās ir saules kolektori(uzkrāj siltumu, tipa ūdens boileriem utt) un saules baterijas(enerģija).
Vakariņu laikā, kas notika ārā pie bosa mājas uz terases, boss mani pārsteidza pie vakariņām mierīgi tinot un vēlāk pīpējot milzīgu kāsi, viņam pašam un pārējiem pofig, es šokā, vismaz pirmos brīžus, vēlāk jau pieradu.
2. feils bija, kad slēdzot durvis kaut kā tizli izvilku atslēgu no tām un tā iekrita sraugā(kura bija ritīgi šaura, pat nezinu kā tur iekrita) starp durvju stenderi un lieveni, protams tajā vakarā bija kkas sačakarējies ar elektrību, tās nebija un kalnos tumsa ir kā n***ra pa***ā, tiešām neko nevar redzēt, sajūta kā ar aizsietām acīm, Latvijā tādu tumsu nebiju piedzīvojusi. Beigās kaut kā ar šķērēm, kurs mistiski kaut kur atradu, pēc stundu ilgiem pūliņiem izķeksēju. Atslēga bija tik svarīga, jo, ja neaizslēdza durvis tās vispār neturējās ciet un pie manas mājiņas mēdza ieblandīties mežacūkas, negribējās kaut kā pamosties no tā, ka mežacūka grauž manu kāju vai mantas.

04.07.

Šajā dienā ar Sāru graizījām vīnogas, ravējām, sējām tomātus(pašus augus nevis augļus) pie kociņiem.
Brokastīs sapratu, ka Latvijas maize ir gardāka nekā Portugāles, bet nu pie tās ar laiku pieradu. Viņiem rupjmaize ir kā mūsu "pļavas" brūnīgā sēkliņu maize tikai bez sēkliņām, kas ne tuvu nestāv rupjmaizei.
Kad vakarā laistīju augus pie bosa mājas, man bija 3. feils, tizli apsitu galvu pret zvanu(liels, smags zvans, kuru izmanto, kad sauc visus uz maltīti vai vienkārši, ja vajag visus savākt pie galvenās mājas), bet mani mierināja un teica, ka rekords esot 10 reizes, es šo rekordu tā arī nepārspēju un paliku pie 1 savas reizes. :)
Atradu tur hurmas koku, man teica, ka oranžā stāvokli(kā mēs parsti veikalos pērkam) viņas vēl neesot īsti gatavas. Kad tās noagatavojas viņas esot sarkanas un ļoti mīkstas, gardas un sulīgas.
Vienā strauta paplašinājumā atradu daudz zaļi melnas salamandras, ļoti smukas viņas, bet varbūt tā tikai man liekas, jo man jau patīk visi tie reptiļveidīgie radījumi.
Vakarā spēlēju kādas 3 h monopolu ar Antonio, Sāra negribēja. Es parasti zaudēju monomoplā, bet šoreiz nezaudēju.. pagaidām.. jo partiju nepabeidzām, bet man bija pārsvars.
Pašā vakarā gāju saunā ar Antonio un Sebastiānu, liels bija mans pārsteigums, kad ienākot saunā pamanīju, ka viņi ir pliki. Es biju domājusi, ka, tā kā es esmu relatīvi svešs cilvēks, visi būs apģērbti(peldbiksēs), pati arī biju peldkostīmā. Saunā iegāju tikai 2 reizes, tad pateicu, ka man pa karstu un vēlāk mirku baseinā visnotaļ ilgi kamēr viņi pirtējās. Sāra zināja, ka viņi pliki ies, bet man neko neteica, gribēja redzēt manu sejas izteiksmi, iznākot no pirts. Tad bija mulsums vēlāk smējos šito atceroties, kad Natālija(Amerikāne) pastāstīja man, ka viņai bija tāpat, bet viņa laikam tobrīd bija vienīgā woofere, tas laikam bija kaut kad vēl aprīlī.

05.07.

Pirmā 7diena Quintā, kas nozīmē, ka tā bija diena, kad pilnīgi nekas nav jādara un var peldēties visu dienu, bet lija. Tā bija 1 no 2 pilnīgi dienām, kas vispār 2 mēnešu laikā, ko pavadīju Portugālē bija lietaina. Vēl lija 2 citas dienas, bet kādu stundu katrā. Bija plāns braukt uz vietu, ko sauc Peixe doru(nezinu kā īsti rakstās, bet izrunājas peiše doru(zelta zivs)) peldēties, bet nekur neaizbraucām. Visu dienu skraidīju pa Quintu un fočēju tuvāko apkārtni un dabu.
Pabeidzām monopola maču un es kā jau parasti zaudēju. Bet vēlāk es Sārai un Antonio iemācīju spēlēt "duraku", tur es pārsvarā vinnēju, bet ne vienmēr. Viņi sākumā nevarēja iebraukt padošanā tālāk un paši sev piemeta, piem, kauj ar 9 un piemet, bezmazvai, lai kāds cits nokauj, bet ar laiku atradināju viņus no tā.

Portugāle

no 01.07.-28.08.2009. biju Portugālē. Tā bija lieliska volunteerošanas pieredze.
1. dienā, kad 01.07. ierados Quintā de Cadafaz biju nenormāli nogurusi, jo 28. h biju pavadījusi ceļā, baidoties aizmigt, lai nepalaistu garām izkāpšanas brīdi.
30.06.-02.07.
Lidoju cauri Londonai-Stanstedai, tur pārsēdos (ar 7 h pauzi) uz lidmašīnu, kas devās uz Porto. Londonā-Stanstedā visu laiku centos neaizmigt, jo baidījos nokavēt nākamo lidmašīnu. Kādu brīdi manu laiku pakavēja Marko no Slovēnijas, pastāstīja par turienes dzīvi un cilvēkiem(iespējams tāpēc tagad tik ļoti gribās uz Slovēniju).
Pēc kāda laiciņa pa laikam aizmigu uz soliņa, kā ar skrūvspilēm ar rokām apķērusi savu somu un visu laiku apsvēru uz līmlapiņas uzrakstīt, lai mani pamodina 5 am un kaut kur to lapiņu sev pielipināt, bet tomēr to nezidarīju, jo centos spītīgi negulēt. Ap kādiem 3iem naktī tomēr aizmigu, bet ik pa brītiņam pamodos, jo visu laiku par to lidmašīnu uztraucos, pat izdomāju, ko darīšu, ja nokavēšu. :D
Veiksmīgi izgāju Londonas securitiyu un tad, turienes apsargs pat pateica.. look at her such a nice girl... if all the passengers would be like her, we wouldn't have any job to do.. tas lika man pasmieties, bet ne par to ir stāsts.
Ieldoju veiksmīgi Porto(no augšas izskatās vnk fantastiski) un tur, man par pārsteigumu, bija nedaudz apmācies, bet tas tieši labi, jo bija kādi +40 grādu karsts. Kad nokļuvu Porto centrā(ar to problēmu par laimi nebija), radās ķibelīte.. nevarēju atrast Rede espressos autoostu, kas ir kkādā kā pagalmā un Poro cilvēki nerunā angliski praktiski nemaz. Kaut kā ar zīmēm man visi skaidroja, kur tā autoosta ir, bet tas maz līdzēja, jo 1 čalis pat stāvot blakus tai autoostas iebrauktuvei aizsūtīja mani uz priekšu pa ielu, tipa tur kaut kur esot. Pēc kādas 1 h pūliņiem es to beidzot atradu, nejauši ieklīstot tajā, jo jau kādas 150 reizes pa to ielu biju nostaigājusi un gāju iekšā visās vārtrūmēs.
Nopirku biļeti uz autobusu 14:30, kurš patiesībā atgāja 14:00, bet es to, protams, tikai nejauši uzzināju, jo 13:58 piegāju pie biļešu tirgoņa, kas praktiski nesaprata angliski, un prasīju, kur ir viatura(pietura) 2(tur kaut kāda jocīga sistēma, nr ne blakus un sākās laikam no 5), kad viņš man pateica.. te pretī jau stāv tavs autobuss, tūlīt atiet, tad es nesos uz viņu un knapi paspēju, jo šis jau bija aizvēris durvis un gandrīz sāka braukt prom.
1. reizē man Porto ne visai patika, jo visu laiku jocīgi cilvēki piesējās, biju nogurusi, bija karsti neko nevarēju atrast, man bija 9 kg smaga soma(nesama) un neviens nerunāja angliski. Vēlāk mans viedoklis par Porto mainījās. :)
Ar autobusu nokļuvu sākumā Moitā de Serrā, no turienes Arganilā, sazvanījos ar Sebastiānu(Quintas īpašnieks, "boss"). Pēc kādām 30 min viņš man bija pakaļ. Braucot uz Quintu sapratu, kas tas tiešām ir in the middle of nowhere, apkārt tik kalni un meži, bet ļoti skaista apkārtne un daba. Tuvākā pilsēta(Ceposa) bija 2 km pa taisni, pa kalnu ceļiem laikam kkur ap 5-10 km tālu. Tur nežēlīgi līkumaini ceļi un gar malām kraujas.
Sebastiāns pa ceļam, pārkliedzot džipa motora rūkoņu, stāstīja par to, ka te temperatūra dienā var būt līdz pat 45-55 grādi un pašā vakarā tikai 18 grādi. Kā vēlāk secināju, te tie +50 ir daudz izturamāki nekā Latvijā +30, jo Portugālē mazāks mitrums, vismaz vidusdaļā. Vēl viņš stāstīja par to, ka tur sastopa'mi lāči un mežacūkas, un citi dzīvnieki, kas vēlāk nevilināja kaut kur pa mežiem blandīties. Mežs pārsvarā sastāvēja no mimozām un eikaliptu kokiem, kuros praktiski nebija krūmu, vietām auga arī priedes. Konstatēju, ka mimozas ir ļoti interesanti koki, jo reaģējot uz pieskārienu tās lapiņas savelkas(saraujas) un izskatās pēc plika zaļa zariņa(laba aizsardzība no lapēdājiem kukaiņiem).
Kad ierados Quintā tur bija vēl bez manis Sāra(wwoofere, brīvprātīgā) no Holandes un Antonio (Sebastiāna dēls, kas vasaru pavada pie tēva Quintā, kas Latvijā skaitītos kā vienkārši lauki, ferma). Vakariņās viņi pārsvarā runāja holandiski(ko sākumā noturēju par vācu valodu, kas uzjautrināja pārējos, kad to pateicu, ka viņi baigi labi runā vāciski, jo tad vēl nezināju, ka Sebastiāns ir Nīderlandietis un viņa dēl līdz kkur 7 gadu vecumam arī bija). Manas attiecības arī ar angļu valodu tad nebija tās labākās un pie galda pārsvarā klusēju un, kad kaut ko jautāja primitīvi tizlā veidā atbildēju(pēc pāris dienām tas pārgāja un es atkal sāku mocīt cilvēkus ar savu runāšanu). :)
Ieperinājos savā casa de jardim(kasa de zhardiņ)(tulkojumā no Portug. val. dārza māja). Jutos diezgan bēdīga 1. vakarā un nezināju, kā izturēšu 2 mēnešus te, jau pat domāju par ātrāku prombraukšanu un klejošanu pa porugāles kalnu mežiem, bet mani biedēja lāči un mežacūkas(ar kurām vēlāk arī saskāros), bet tā man likās tikai 1. vakarā, vēlāk ar katru dienu bija tikai labāk.
02.07. bija mana 1. "darba diena". Man lika ravēt zemenes un kā idiotei rādīja, kā izskatās zemenes un, ka tās nevajag raut ārā, bet visu pārējo gan jāizrauj, uz ko es visnotaļ sašutusi atbildēju, ka dzīvoju gandrīz laukos, man ir dārzs un Latvijas zemenes izskatās tāpat un esmu tās arī ravējusi. Tad Sebastiāns(turpmāk boss) pasmējās un norādīja uz zemeņu dobi, kam blakus apmēram tikpat liela platība kā zemeņu aizņemtā, bija parasta melnzeme, kur itkā vēl jūnijā esot augušas zemenes un 1 meitene no Kalifornijas, kas tur bija, izravēja zemenes tiešā nozīmē(izrāva zemenes un atstāja visu pārējo. :D
Šajā dienā 1. reizi peldējos burvīgajā Portugāles upē, kas esot tīrākā upe visā Eiropā, vismaz viņi man tā stāstīja, katrā gadienā to ūdeni mierīgi varēja dzert. Sebastiānam bija plašs neķītro piebildīšu repertuārs, kas pat viņam, apmēram 2 m garam un ne tam slaidākajam vīrietim, kas nedaudz izskatās pēc milža ar varenu balsi, pat tīri labi piestāvēja. Viņš teica, ka tajā upē jāiet peldēties pa pliko ar savu 2. pusīti un ne tikai peldēties, jo tur neviena nav.
Arī mans 1. feils bija jau 2. vakarā, ko tur pavadīju, bet to šeit nestāstīšu, jo kauns. :) Ā un vēl tā kā dzīvoju netālu no vistu mājas, tad man tas riebīgais gailis neļāva pirmās naktis gulēt ar savu skaņo balsi. Aizmigt savukārt traucēja termītu(kas kā izrādās nemaz nav skudru radinieki) radīties trokšņi, barojoties ar manu mājiņu. Viņi, cik sapratu, visā Portugālē ir diezgan liela problēma un pret tiem pārsvarā cīnās ar petroleju, bet karstā laikā, kā jau zinām, petroleja var viegli aizsvilties un efekts no viņas nav diezko ilgstošs, nav arī tādu baigo līdzekļu, kas pilnīgi ļautu no tiem atbrīvoties.
Attēlā redzams skats pa labi no manas 1. mājiņas, kurā dzīvoju.

Slovākija: Slovākija

Slovākija: Slovākija: "23-29.08.2008. paceļoju pa Slovākiju, vienmēr vēlējos tur atgriezties un izskatās, ka šogad man tieši sanāks tur caurbraukt. :)Neatceros vai.... Turpinājumā bildes, kā man gāja. http://picasaweb.google.com/113186497833580251118/Slovakija?authkey=Gv1sRgCMWazuGUueq64AE#"

Slovākija

23-29.08.2008. paceļoju pa Slovākiju, vienmēr vēlējos tur atgriezties un izskatās, ka šogad man tieši sanāks tur caurbraukt. :)Neatceros vairs neko daudz, un tas nedaudz ir tas, ka tur ir ļoti skaista daba un burvīgi kalni. ^_^