PT 11.07.-17.07.

11.07.

Atkal todien krāsoju.
Vēlāk atbrauca Natālija(ASV, Ņujorka) ar savu puisi Timu, kuru man sākumā likās, ka sauc Kims, jo tajā amerikāņu akcentā tā izklausījās, kad mūs iepazīstināja. Abi likās baigi jauki cilvēki, bet tajā dienā kaut kā nerunājām īpaši daudz, bija daudz visāi tur pārvākšanās darbi, Sāra ievācās manā namiņā, beidzot nebiju vienīgā, kas klausās termītu dziesmās, viņi bija skaļāki manā mājiņā nekā Sāras, sākumā pat klausījos mūziku līdz iemigšanai, lai viņus nedzirdētu.
Ar bērniem spēlēju monopolu, pagaidām vēl nezaudēju, bet.. tad jau redzēs..
Šajā naktī redzēju 1. sapni angļu valodā. Kaut kur ap to laiku jau saku domāt angliski un kopš tā laika šī valoda man nesagādā nekādas problēmas.
Runājot ar Ineš uzzināju, ka Portugālē vīriešiem ir visnotaļ populārs vārds Hui. Būtu interesanti, ja kādam portugāļu biznesmenim būtu tāds vārds un viņš kļūtu par biznesa partnei kādam krievu uzņēmējam vai uzņēmumam. Un braukt apmaiņas programmā šādam čalim braukt uz LV vai Krieviju ar nebūtu visai forši.



12.07.

Todien brokastīs Natālija pateica, ka vietā, kur mums "nedrīkst" iet, jo tur esot mežacūkas un čūskas, tur ir šis tas visnotāl interesants, ko jau jums, mani draugi, stāstīju. :)
Natālijai ir savs skaistumkopšanas bizness, viņa tagad grib palikt Eiropā, bet viņa negrib palikt Itālijā, lai arī viņai tur ir radi, jo viņai tur nepatīk, bet citur Eiropā viņai likās, ka ir ok.
Dīvaini, ka mājiņā man vēl kāda dzīvības pazīme bez manis, termītiem un, kā man likās, ķirmjiem.
Šajā svētdienā es, Sāra, Natālija un Tims aizbraucām uz Arganilu, kur bija kā izmirusi, 1. reizi to redzēju tik tukšu(biju tur kādas 4 reizes jau bijusi). Sapirkāmies visādas lietas mūsu wwoofers partyam.
Vakarā tajā partyā uzzināju, ka Nata un Tims abi baigie ceļotāji, visur bijuši. Viņi vēl gāja pa Portugāli un laikam nedaudz Spāniju tādā kā Piligrimu gājienā, ar kājām ap 600 km. Kādreiz arī izmēģināšu.
Kad visi jau bija iesiluši, gāja atklātās sarunas, sapratu, ka latvieši ir visnotaļ neinteresanta tauta un, ka mums nekas tāds nenotiek, vismaz ne tādā mērā, kā viņu zemēs(Nīderlande un ASV) un viņi paši ir totāli savādāki nekā latvieši, tur meitenēm visām bija bijušas lesbiskas attiecības vismaz 6 mēnešus un tajās valstīs tas toč ir nežēlīgi daudzām tā, vismaz, cik mans stāstīja. Katrā gadījumā daudz uzzināju par nīderlandiešiem un amerikāņiem un dienvidparku, ka tas totāli ņirgājas par amerikāņiem un ka tas canadians ir lai maskētu tipa rasismu.. tur ik pa laikam frāzes.. you know those canadians(tā viņie bieži saka par melnajiem) un vēl tur parādīts, ka sīkie tur bieži vien gudrāki par pieaugušajiem. Simpsonos atkal esot vairāk apspēlēts klasisks ASV ģiemenes modelis, 1 sīkais idiots, 1 gudrais bērns, sieva houswife, vīrs resns idiots un 1 zīdainis.



13.07.

Visu rītu ravēju dārzu un vēlāk padevos 1. zemesriekstu svieta maizītes ar džemu kārdinājumam, nezināju, kas tas ir tik ņammīgi.
Šajā dienā Quinta bija wwooferu rīcībā, jo pārējie kaut kur aizbrauca, neatceros vairs kur. Paveicām darāmo un baudījām pirti un baseinu.

14. 07.

Nata, Sāra un Tims drīz domā braukt prom, tas skumji, jo palikšu uz kādu brītiņu vienīgā wwoofere. Tā šodien nekas īpašs nenotika, ravējām dārzu un peldējāmies baseinā.



15.07.

1. reizi kopš atbraukšanas uz Portugāli tiku netā, pavadīju tur veselas 2 h dēļ daudzajām vēstulēm un mājokļa meklēšanas manam nobeiguma tripam pa Portugāli.
Todien Ineš un Antonio bija dz.d. un mēs wwooferi atkal bijām 1i Quintā un varējām darīt visu, ko sirds kāro.
Sagatavojām vakariņas, paēdām un pārējo vakara daļu pavadījām pie ugunskura runājot par vēlmēm un kvantu fiziku. Visnotaļ foršs un izvdevies vakars mums bija.

16.07.

Šajā dienā Sāra aizbrauca, varēšu ieņemt drīz foršāko mājiņu, kur atrodas pie casa de ribuau... (vēlāk iemācījos, ka casa de riberinho(riberiņu)). Man tā mājiņa dēļ klientu ierašanās bija jātīra, bet tur kā 2 mājiņas, nezināju, kura īsti jātīra un iztīrīju abas, bet neviens par to nezkāpēc nedusmojās.
No tās dienas nedēļu biju 1 pati wwoofere Quintā, jo daudzi, kas solīja ierasties, neieradās.
Todien mēs vēl sēdējām pie galda, ēdām un dzirdējām kā Nata ar Timu ļoti skaļi strīdas, tad pēkšņi apklusa un atnāca Natālija un paprasīja melno plastmasas maisu, mēs sākām smieties, jo Bastians tieši nesen bija stāstījis par pāri, kas bija kasījušies un , kamēr čalis nejauši nosita savu meiteni, nejauši nogrūžot no kraujas ar sitienu.
Tad bija situācija, kad galvenā mājā kaut kas bija nedaudz sačakarējies ar kanalizāciju un nedaudz oda, tieši virtuvē Sebastiāns kaut ko gatavoja un netālu no 1 mājas puses(kur oda) nāca Nata un teica - eww..sueline smells here... bet Afonso atrodoties otrā pusē, kur smaržoja pēc virtuves, ne pēc tualetes un nesapratis, ko nata teica atbildēja - Mhm.. smells nice.. :) no malas smieklīgi izskatījās.
Tad vēl Ana stāstīja par to, ka Afonso bērnībā bija kaut kādas problēmas ar ausīm un viņš ne visai labi dzirdēja un visnotaļ skaļi runāja. Omīte viņu aizveda( laikam 1. reizi) uz katoļu baznīcu uz mesu. Kā jau visās katoļu baznīcās visas sienas ir aogleznotas ar Kritus bildēm un ir arī krustā sistais Jēzus, kuru ieraudzījis Afonso skaļi jautāja: "Vecmāmiņ, vai tas ir Tarzāns?" :)
Ana ir Profesore kādā no Porto universitātēm un pasniedz tur komunikācijas, pati ir bijusi ārzemju korespondente, žurnāliste, dzīvē daudz ceļojusi, kādu laiku bērnībā arī dzīvojusi kaut kur Āfrikā, bet teica, ka tie bija skaisti laiki tur. Ļoti interesanta sieviete.
Ap šo laiku man jau tur sāka likties jocīgi, kad bija jādomā latviski(runājot pa telefonu ar Nastasiju un ģimeni).
Te kokos auga supergardi persiki. 1. reizi dzīvē ēdu svaigu persiku, tikko norautu no koka. ^_^
Vēl Ana stāstīja, ka kad Afonso 1. reizi ēda zvaigznīšmakaronu zupu, viņa uz brīdi izgāja no virtuves, atstājusi virtuvē kameru ieslēgtu, kad atnāca, tad visa virtuve bija zvaigznītēs un viņš pats ar, skatoties video redzēja, ka šis to sākumā ar karoti aktīvi lēja sev uz galvas un tad ar rokām kārtīgi uzsita pa zupas šķīvi un zupa aizšļakstījās uz visām pusēm(zupa nebija karsta).

17.07.

Nata un Tims šodien aizbrauca.
Ieraudzīju pirmos klientus(1. ko redzēju es), kuri bija Nīderlandieši Timons un viņa sieva Sabīne. Ar to sievas vārdu bija kuriozi, jo kad Sebastiāns mani sauca, lai kaut ko pateiktu, bieži atsaucās tā otra Sabīne.
Beidzot ieņēmu foršāko mājiņu, kurā paliku gandrīz visu pārējo savu Portugālē pavadīto laiku. Manu veco mājiņu ieņēma Afonso un Antonio, viņiem ar 1ajās naktīs trakais gailis neļāva no rītiem izgulēties, līdz viņi pierada. Pēc nedēļas gaidu nākamo wooferi.