PT turpinājums 03.07.-05.07.

Attēlā Sebastiāna(galvenā) māja, fotografēta no pretējā kalna.

03.07.

No rīta pamodos pirmā, bet negribēju taisīt brokastis, tāpēc izlikos, ka vēl guļu( vienkārši klusi sēdēju savā mājiņā, kurā dzīvoju viena). Ravējot, 1. reizi tā ritīgi(cik nu mana lieliskā angļu valoda atļāva) parunājos ar Sāru(no Holandes). Viņa man pastāstīja, ka daudzi wwooferi(brīvprātīgie) tur tikei kādas 3 dienas parasti izturot, jo vai nu negrib strādāt, vai nespēj saprasties ar Sebastiānu. Viņa pastāstīja man arī par Kalifornijas čiksi Pamelu(tā kas izravēja zemenes), kas ieradās tur ar 3 čemodāniem, kuros vies bija pilns ar peldkostīmiem, bikini utt., diezgan palielu koferīti, kas biaj pilns ar kosmētiku, un vēl 1 lielo somu drēbēm utt.
Šajā vakarā Sebastiāns bija uztaisījis kaut kādu Indonēziešu ēdienu, kuru ēdot, man likās, ka ēdu pliku asāko čili pasaulē. Šajās vakariņās man likās, ka es spļaušu uguni, bet pārējie mierīgi ēda itkā tas būtu parasts, totāli neass ēdiens, bet es tikmēr izdzēru vismaz 2 l ūdeni, kas naktī lika sevi manīt un visu laiku pa kalniem pie Vincenta(WC) skraidīju nakts laikā.
Pa dienu vēl tīrījām 1 no kalnu mājiņām, kas paredzētas viesiem. Šajā dienā konstatēju, ka te nav tādu odu kā Latvijā, bet ir daudz visādas mušas, kas kož, bet mani viņas kaut kā neaiztika, laikam esmu negaršīga(par laimi).
Pa dienu 1. reizi braucu iepirkties uz Arganilu, sapratu kā jūtas lauku bērni dodoties uz pilsētu. :)
Pēc veikala iebraucām vēl pie vienas ģimenes(Sebastiāna draugi, precēts pāris Amerikānis un ķīniete). Viņiem bija vnk superīga māja, kas pilna ar visādām ķīniešu grāmatām un grāmatām angļu val no sērijas "Chinese sex secrets", tas tā likās jokaini, jo Latvijā neesmu īsti nevienam kamasutru vai ko tamlīdzīgu plauktos redzējusi, bet tur tādu visādu grāmatu bija pa pilnam, biaj arī šis tas no arhitektūras un landscaping(nezinu kā tulkojas).
Portugāles kalnu mājās daudzās ir saules kolektori(uzkrāj siltumu, tipa ūdens boileriem utt) un saules baterijas(enerģija).
Vakariņu laikā, kas notika ārā pie bosa mājas uz terases, boss mani pārsteidza pie vakariņām mierīgi tinot un vēlāk pīpējot milzīgu kāsi, viņam pašam un pārējiem pofig, es šokā, vismaz pirmos brīžus, vēlāk jau pieradu.
2. feils bija, kad slēdzot durvis kaut kā tizli izvilku atslēgu no tām un tā iekrita sraugā(kura bija ritīgi šaura, pat nezinu kā tur iekrita) starp durvju stenderi un lieveni, protams tajā vakarā bija kkas sačakarējies ar elektrību, tās nebija un kalnos tumsa ir kā n***ra pa***ā, tiešām neko nevar redzēt, sajūta kā ar aizsietām acīm, Latvijā tādu tumsu nebiju piedzīvojusi. Beigās kaut kā ar šķērēm, kurs mistiski kaut kur atradu, pēc stundu ilgiem pūliņiem izķeksēju. Atslēga bija tik svarīga, jo, ja neaizslēdza durvis tās vispār neturējās ciet un pie manas mājiņas mēdza ieblandīties mežacūkas, negribējās kaut kā pamosties no tā, ka mežacūka grauž manu kāju vai mantas.

04.07.

Šajā dienā ar Sāru graizījām vīnogas, ravējām, sējām tomātus(pašus augus nevis augļus) pie kociņiem.
Brokastīs sapratu, ka Latvijas maize ir gardāka nekā Portugāles, bet nu pie tās ar laiku pieradu. Viņiem rupjmaize ir kā mūsu "pļavas" brūnīgā sēkliņu maize tikai bez sēkliņām, kas ne tuvu nestāv rupjmaizei.
Kad vakarā laistīju augus pie bosa mājas, man bija 3. feils, tizli apsitu galvu pret zvanu(liels, smags zvans, kuru izmanto, kad sauc visus uz maltīti vai vienkārši, ja vajag visus savākt pie galvenās mājas), bet mani mierināja un teica, ka rekords esot 10 reizes, es šo rekordu tā arī nepārspēju un paliku pie 1 savas reizes. :)
Atradu tur hurmas koku, man teica, ka oranžā stāvokli(kā mēs parsti veikalos pērkam) viņas vēl neesot īsti gatavas. Kad tās noagatavojas viņas esot sarkanas un ļoti mīkstas, gardas un sulīgas.
Vienā strauta paplašinājumā atradu daudz zaļi melnas salamandras, ļoti smukas viņas, bet varbūt tā tikai man liekas, jo man jau patīk visi tie reptiļveidīgie radījumi.
Vakarā spēlēju kādas 3 h monopolu ar Antonio, Sāra negribēja. Es parasti zaudēju monomoplā, bet šoreiz nezaudēju.. pagaidām.. jo partiju nepabeidzām, bet man bija pārsvars.
Pašā vakarā gāju saunā ar Antonio un Sebastiānu, liels bija mans pārsteigums, kad ienākot saunā pamanīju, ka viņi ir pliki. Es biju domājusi, ka, tā kā es esmu relatīvi svešs cilvēks, visi būs apģērbti(peldbiksēs), pati arī biju peldkostīmā. Saunā iegāju tikai 2 reizes, tad pateicu, ka man pa karstu un vēlāk mirku baseinā visnotaļ ilgi kamēr viņi pirtējās. Sāra zināja, ka viņi pliki ies, bet man neko neteica, gribēja redzēt manu sejas izteiksmi, iznākot no pirts. Tad bija mulsums vēlāk smējos šito atceroties, kad Natālija(Amerikāne) pastāstīja man, ka viņai bija tāpat, bet viņa laikam tobrīd bija vienīgā woofere, tas laikam bija kaut kad vēl aprīlī.

05.07.

Pirmā 7diena Quintā, kas nozīmē, ka tā bija diena, kad pilnīgi nekas nav jādara un var peldēties visu dienu, bet lija. Tā bija 1 no 2 pilnīgi dienām, kas vispār 2 mēnešu laikā, ko pavadīju Portugālē bija lietaina. Vēl lija 2 citas dienas, bet kādu stundu katrā. Bija plāns braukt uz vietu, ko sauc Peixe doru(nezinu kā īsti rakstās, bet izrunājas peiše doru(zelta zivs)) peldēties, bet nekur neaizbraucām. Visu dienu skraidīju pa Quintu un fočēju tuvāko apkārtni un dabu.
Pabeidzām monopola maču un es kā jau parasti zaudēju. Bet vēlāk es Sārai un Antonio iemācīju spēlēt "duraku", tur es pārsvarā vinnēju, bet ne vienmēr. Viņi sākumā nevarēja iebraukt padošanā tālāk un paši sev piemeta, piem, kauj ar 9 un piemet, bezmazvai, lai kāds cits nokauj, bet ar laiku atradināju viņus no tā.