Ieejot Mostarā vēl ar visām mantām.
Upe, kas tek cauri visai Mostarai.
Tā pati upe tikai fotografēta no tilta otras puses.
Es nu jau pie cita tiltiņa Mostarā.
Kad ieradāmies Mostarā, gribējām savas mantas atstāt kādā autoostas glabātuvē, lai varētu mierīgi izstaigāt visu pilsētu un liels bija mūsu pārsteigums, kad ieraudzījām, ka Mostaras autoosta vēl tikai tiek celta un tās funkciju pilda parasta pietura, kurai blakus tāds kā kiosks, kurā var biļetes iegādāties. Nācās meklēt dzelzceļa staciju, kura par laimi bija jau uzcelta un kurā tad mēs arī atstājām savas mantas. :)
Stari Most
Mostara jau no pirmajiem brīžiem likās ļoti skaista kalnu ieskauta pilsēta. Tur, protams atkal ēdām gardo lēto bumbiņu saldējumu. Esot tur arī izpildījām savus tūrista pienākumus un sapirkām dažus jaukus suvenīriņus un iemūžinājām Mostaras skatus kā japāņu tūristi.
Kāda ieliņa Mostarā.
No šā tilta(Stari Most) pāris dienas iepriekš bija lekuši daudzi cilvēki, no tilta lēkšanas sacensību ietvaros. Tilts ir ļoti augsts(27 m) un es domāju, ka vajag ļoti lielu apņemšanos, lai nolēktu.
Lēkšanu no tilta(saukta arī par niršanas sacensībām) ir gadiem ilga tradīcija, kuru dēvē par IKARI un šo sacensību dalībniekiparasti tiek uzskatīti par vietējiem varoņiem un uzvarētājs par leģendu. Šīs sacensības parasti notiek katra gada 31. jūlijā un palīdz pacelt, atkopjošās pēc kara, Mostaras garu. Bijām pāris dienas par ātru, tāpēc sacensības savām acīm neredzējām.
Šis tilts 1993. gadā tika iznīcināts Bosnijas kara ietvaros(1992-1995), viņu rekonstruēja 2004. gadā.
Kad bijām beigušas klejot pa turieni, tad devāmies meklēt tuvējo lielceļu, lai stopētu tālāk uz Bosnijas galvaspilsētu Sarajevu. Kādu 15 min laikā dabūjām mašīnu, kuras vadītājs runāja tikai bosnijiski, kaut arī vadītājs bija jauns čalis. Viņa vārdu tā arī īsti nesapratu kā izrunā, bet skanēja līdzīgi kā Saeds vai Saedeo, neatceros vairs precīzi. Es vēl pa ceļam mēģināju kaut ko ar viņu parunāt krievu, angļu un vācu valodas hibrīdvalodā, kaut ko pat viņš saprata, bet nu ne visai daudz. :) Bija pat forši sēdēt, klusēt, klausīties mūziku(1 bridi viņš uzlika Rhiannu Artai par prieku :D ) un skatīties burvīgos skatus pa ceļam uz Sarajevu. Pa ceļam mēs apstājāmies kaut kādā kafejnīcā un viņš mums pat kafiju izmaksāja, neskatoties uz mūsu protestiem. Tajā kafejnīcā bija karte, kurā atkal bija noignorēta Lietuva, tur bija ES valstis un viņa bija tur iezīmēta, kā ne ES valsts. :)
Viens no skaistajiem skatiem pa ceļam no Mostaras uz Sarajevu.
Mūsu šoferis Saedans, kas mūs nogādāja Sarajevā.
Vakarā viņš mūs izlaida Sarajevā, kempingā, kurā mēs, protams, ieperinājāmies. Naktī mūs tur pārsteidza musulmaņu skaļās lūgšanas.. tāda kā baisa dziedāšana ap 22iem, 2iem naktī un vēl pēc saules lēkta.