22.02.2011.

6dien bijām CDM pastaigā(kaut kas līdzīgs erasmusam), mums bija ekskursija ar gidiem, kuri runāja itāliski, bet lēnām, bet tā kā mēs todien iepazināmies ar vienu meiteni, kas ir latviete un te jau 2 gadus pavadījusi, tad viņa mums neskaidrās lietas iztulkoja. Vēlāk aizgājām uz aperatīvu bāru, kur ir tā, ka nopērk dzērienu(alu, vīnu 5 eur vai kādu kokteili 7 eur) un tad var ēst visu, cik lien(tur speciāli galdi bija saklāti). Kopumā bija ļoti jauks vakars, tikai nedaudz nosalām.



viņiem visur ir daudz grafiti sazīmēti.



Akmens uz kura arī Dante reiz esot sēdējis un domājis.



Apmākusies diena pie ponte vecchio (vecais tilts).



Mikelandželo parādnieka kauna sienas skrāpējums(parādnieka sejas profils).



Tēlojam zaķīšus priekš Martas.



Kārtējo reizi priecājos par mimozēm.



Kartupeļu pankūkas un parodija par krējumu(bezgaršiņu jogurts).



Speciāli Ilzei V. - mēnestiņa profils. ^_^

5dien piedalījāmies ar kursabiedriem profesora Dehtjara vadītajā lekcijā no Amerikas, sajutāmies relatīvi tuvumā ar kursabiedriem un bija nedaudz dīvaini saņemt lekciju latviešu valodā Alekseja dzīvokļa koridorā, jo tur bija visnormālākā zona internetam.



Jā.. mums te bija pat tik silti.



Novoli.. 5dienā, Alekseja rajons.



Novoli rajons.

Itālijā internets vispār ir galīgi sūdīgs, maksā relatīvi dārgi un ir ļoti lēns. Latvijas internets rullē, labs un lēts.



Skaistais skats no oltre Arno(tipa mums ta būtu Pārdaugava).



Līdzsvars.

Man vēl paveicās, jo manā gultā un apmēram metru ap to ir uzķerams internets no ķīniešu vēstniecības(blakus māja), kurš ir tīri normāls, tik dažreiz noraustās.. viņam kaut kā dīvai zona iet, tā,ka, ja runājat ar mani skaipā, tad ir iespēja, ka es varu brīžiem pazust, bet nu kopumā tīri labi darbojas.

Rīt mūsu dzīvokļa biedrenei Giadai(Džadai) ir dzimšanas diena, viņai paliek 23 gadi, cepsim kūku un joprojām domājam, ko lai uzdāvina. Šodien laikam jau sāksies ballīte.. :D mūsu biedriem vispār ballītes var gadīties jebkurā dienā, jo viņiem tagad sesija un nav vēl aktīvais mācību periods, kad atnāk ciemiņi, tad ir ballīte līdz vismaz 4 no rīta. :D

Man ljoti jauki, ka muusu dziivoklja biedri staigaa smiekliigos halaatos, vienam ir taads roziigi lilliigs un apmeeram drusku virs celjgala garsh un otram ir maigi gaishi zilaa pasteljtonii.. izskataas tik miiliigi. :D

Mūsu kaimiņš no Sicīlijas bija pagatavojis supergardas vakariņas no visādām zivīm, astoņkājiem un garnelēm un rajām, es pirmo reizi dzīvē ēdu raju un viņa garšo gandrīz kā parasta zivs, tikai viņai "asakas" bija dīvainas un gaļas konsistence arī nedaudz, bet garšīga. Klāt vēl bija pasta ar kaut kādu mērci. Un desertā nāca apelsīni no viņa dārza(ļoooti garšīgi).

Itāļi pēc visām maltītēm bieži vien dzer kafiju un viņiem pilnīgi neinteresē, cik ir pulkstens. :)

16.02.2011.

Šodien galīgi neforšs laiks, praktiski visu dienu lija. Tad vēl bonusā ļoti sāp kājas pēc vakardienas treniņa, tagad zinu, ka man ir vairāk muskuļu nekā pirms tam zināju, bet nu tās ir patīkamās sāpītes. :)

Šodien turpinājām sienas apzīmēšanas operāciju, tagad virs gultas gultas man šāda aina ir vērojama..



vēl procesā..



Manas pabeigtais zīmējums. :)



Veltījums Ilzei (te tādas daudz)
P.s. Tas ir aizvakar.. mums ir tik silti ^_^

Tā kā te ir uz katras ielas vismaz 1 baznīca un nav, kas viņas apsaimnieko, tad te daļai baznīcas telpu atrod citu pielietojumu, piemēram, ierīko sporta zāli vai arī tādu kā tusiņu vietu, kur var izpausties jaunie mākslinieki. Bija ļoti īpatnēji atrasties vienā no tādām ex-baznīcām.

15.02.2011.

Man joprojām iet ļoti labi. Mācos un atpūšos, drīz iesim iekarot muzejus pirms lielās tūristu sezonas iesākšanās. :)

Ar Martu vakar vakarā uzzīmējām uz sienas koku.



Tāds viņš sanāca. :)

Šodien ļoti nosportojāmies gymā.. un tāpēc man ir slinkums kaut ko garāk te rakstīt. :)

ERASMUS Itālijā, Florencē

Kādreiz es te varbūt kaut ko sīkāk arī uzrakstīšu, bet nu, kā jau pamanījāt, jau kādu laiciņu neesmu Latvijā dēļ erasmusa. Atbraucam uz šejieni ļoti mierīgi un labi, kā arī visus džīvošanas jautājums nokārtojām ātri.



Alpi



Mums te ļoti vēsi.. tikai kādi +14°C :)



Interesanti apzīmētā pamatskola, no kuras netālu bija mūsu hostelis.

Florences univeristate pārāk nerūpējas par erasmus studentiem, jo viņiem vispār mācības parasti notike tikai italiski un aŗī šejnienes studenti ne visai labi pārvalda angļu valodu, bet nu savā ziņās tas ir labi mums, jo mēs varam apgūt itāļu valodu, kur savu devumu dod džīvošana kopā ar 3 itāļu studentiem(Pīteru, Frančesko un Roberto) un studenti (Džadu). Viņi ir ļoti jauki, bet, vienīgie, kas daudzmaz runā angliski ir Pīters un Frančesko. Mēs ar Martu jau sākam pat diezgan normāli saprast itāļu valodu, nesaprotam, ja viņi runā ļoti ļoti ātri, bet nu tas ne vienmēr tā notiek.



Lillā veikals

Liekas, ka mūšu džīvoklis te ir viena liela ballīte, ebt ja var nākamajā rīta izgulēties, tad tas dzīvi padara tikai interesantaku, redzam kā dzīvo īsti itāļu studenti. Te uz erasmusu pārsvarā brauc spāņi, cik sapratu šogad te ieradās ap 800 spāņu erasmusnieku(dēļ mācībām itaļu valodā). :)



Netālu no mūsu skolas Carregi rajonā

Mums te ir viens draugs, kas mums ļoti palīdzēja ar dzīvokļa atrašanu. :)


Universita di Firenze

Ar dzīvokli mums vispār sanāca tā, ka vietā, kur džīvojam, sākumā bija doma, ka mitināsies Aleksejs, bet baigas kaut kā sanāca, ka mēs ar Martu te sākām dzīvot.



Mūsu laulības gulta hostelī

Ja interesē adrese, tad via della Robia 85, Firenze 50100, Italy. Dzīvojam pēdējā stāvā. :)



Te jau 1. krokusi saziedējuši



Mācības ir interesantas, bet notiek mums specializēti, tas ir, pasniedz 1 profesors - Franko Milano, angliski un individuāli. Nevar teikt, ka ir haļava, bet aŗī pārmācījušies vēl neesam. Viņš ļoti forši skaidro lietas būtību, nevis tipa tāds un tāds koeficients.. iegaumējiet..



Bini busiņš :)

Jau nobaudījām daudz picas un pastas.. ir garšīgi, kaut arī vislabākās picas ir Napoli un pastas neatceros, kur, bet nu mērces daudz ko maina, tipa pesto genovese vislabākā ir Dženovā, jo tur aug kaut kāds speciālais baziliks, kuru nekur citur nevar atrast. :) Portams, Boloņas mērce visforšākā ir Boloņā, kura no šejienes ir kādā 30 min braucienā ar vilcienu, tur tad mes arī drīzumā aizbrauksim.



Priecājos, jo atradu te mimozes. ^_^

Pagaidām ir ļoti interesanti baudīt Florenci ne tūristu sezonā.. ziemā.. kas viņiem ir kā aprīlis Ltavijā, bet nu viņiem tas šķiet ļoti auksts laiks. :)

Itāļi ļoti daudz svilpo melodijas.. uz ielām, mājās, veikalos utt.

02.08-04.08.(pēdējas dienas, ceļš no Polijas uz mājām)

Nopirkām autobusa biļetes uz Rīgu pa 9,9 Ls no Varšavas. Jau bijām nogurušas no mūžīgās skriešanas un neziņas, kur gulēsim, kā tiksim tālāk un vispār, uz kurieni brauksim(sākumā tieši tas likās ļoti aizraujoši).



Baložu uzbrukums līz galam nenoēstajai picai.

Pavazājāmies pa dienu pa Krakovu, Gžegož mums izstāstīja, kas ir tipisks Krakovas bārs(bārs, kurā visas mēbeles ir no sava komplekta, praktiski nav 2 vienādu krēslu, galdu utt.). Pirmo reizi pamēģināju alu ar kaut kādu ingvera sīrupu, bija diezgan interesanti, nevaru īsti pateikt, vai garšīgi, bet nu itkā slikti nebija.



Staigājošā alus reklēma.

Gaidot pēdējo autobusu uz Rīgu no Varšavas Solveika un Arta ierēca par manām izgatavotajām matu bumbiņām, ka, tipa es apgādāju filmu dekoratorus ar tuksneša dekorāciju bumbām, kas ripinās tur apkārt. :)



Klavieru izstāde Krakovā.

Man bija savs krēsls.. nu 2.. jēj.. varēju izplesties. :)



Skats vilcienā.. Solveiga vēlāk viņam pievienojās, bet neļāva man publicēt to bildi. :D

Nākamajā dienā sakravājāmies un devāmies uz vilcienu vēlāk autobusu, lai tiktu uz Rīgu. Nekas ļoti iespaidīgs vairs nenotika, vismaz nekas tāds, ko vairs atceros un varbūt bijām pārāk nogurušas, lai beigās vairs jautrotos, bet kopumā ceļojums bija izdevies un deva lielu pieredzi visādās jomās. :)

01.08. (14. diena)

No rīta agri pamodāmies(ap 8iem), jo bija plānots visnotaļ agri doties tālāk ceļā, gaidījām, kamēr pamodīsies arī Roberto. Bija sarunāts, ka viņš mūs aizvedīs līdz stopēšanas punktam.

Ar Aleksu pirms došanās prom vēl padziedājām Flights of the conchords dziesmu I'm not crying. Viņa bija aktuāla tad, jo mēs visi bijām sadraudzējušies un bija skumji atvadīties. :)

http://www.youtube.com/watch?v=ZGes7FDmHAM



Pusdienas kaut kur Slovākijā un mūsu mašīna, kas vēlāk, pa ceļam, salūza. :)

Kādu laiku pamarinējāmies b-tankā, bet tad mums izdevās nostopēt mašīnu uzreiz uz Krakovu, kurai pie stūres bija onkulis, ar kuru mēs runāja angļu, krievu un vācu valodas krustojumā, tas bija nedaudz grūti sākuma, bet tad pieradu. Viņš pastāstīja, ka Meksikā viņām ir meita un, ka viņš perfekti runā spāniski. Viņa mašīna gan kaut kur uz šosejas saplīsa, kaut kas ar dzesēšanu un mēs kādu laiciņu braucām ar ~20 km/h, lai tiktu uz kādu apdzīvotu vietu, tikām 40 km līdz Aušvicei, kur vēl kādu labu laiku paganījāmies, jo viņš uzstāja, lai pagaidām, kamēr atbrauks kaut kāds viņa radinieks un aizvedīs mūs līdz Aušvicei, no kuras domājām ar autobusu tikt uz Krakovu, bet kad ieradāmies Aušvicē(tā bija 7diena), sapratām, ka autobusi ir beigušies un Grzegorz(Gžegož) bija ļoti jauks un atbrauca mums pakaļ uz Aušvici. Pa ceļam mēs gandrīz sabraucam lapsu, bet paspējām kkā pabraukt malā un viņai viss ok.tur vēl kaut kāda mašīna apstājās, lai pārliecinātos, ka ar mums viss ok un tiksim no zāles ārā. Kad ieradāmies jaunajās "mājās", gandrīz uzreiz aizgājām gulēt.

31.07. (13. diena)

Roberto mūs šodien veda tūrē ar mašīnu pa Budapeštu. Pastāstīja arī diezgan daudz par Ungārijas vēsturi. Viņš mums pastāsīja, ka Ungārijā ir viens no augstākajiem pašnāvību skaitiem pasaulē un arī viņi procentuāli ir vismaz vieni no radošākajiem pasaulē, daudz izgudrojumu proporcionāli iedzīvotāju skaitam.

Ar Solveigu uztaisījām aziātu tūristu eroziju vienā no B-peštas apskates objektiem, jo aizgājām, kur itkā nedrīkstējām.




Vieta, kur izraisījām tūristu eroziju



Skats uz Ungārijas parlamentu, kura trausluma dēļ tas ir mūžīgajā remontā.



Tilts, kas veidots, lai stāvētu mūžīgi

Vakarā sēdējām uz foršās Roberto terases, runājāmies un ēdam arbūzu+iedzērām alu, jo bija ļoti karsta diena. Roberto pastāstīja par CSā atrodamajiem jokainajiem cilvēkiem, ka tipa 1 čalis gribēja nodarbvoties ar visiem atbraukušajiem ar reslingu, jo viņš ir kaut kāds treneris un tur cilvēki atsauksmēs bija rasktījuši - it really hurted.. :)



Daļa no Roberto terases.

Tad gājām uz vietu, kuru sauc "ditch", kurai tādz nosaukums, jo tur bija milzīga bedre B-peštas centrā, kuru 5 gadu neviens neaiztika un viņa tur vienkārši stāvēja, līz kāds iedomājās tur izveidot tādu kā atpūtas vietu ar skatuvi un bāriem un sanāca jauka tusēšanās vietiņa. Satikām un parunājāmies tur ar daudz ungāru jauniešiem. Man tur 1 čalis piedāvāja adoptēt tarantulu, jo biju pateikusi, ka man viņi patīk, kā arī ir..



Daudz tādu zīmju pie klubiem.



1 pils, kas ir celta 4 dažādos stilos(gotika,..)

Vēlāk vēl pasēdējām uz terases un bija smieklīgi, kad es Aleksam iedevu savus īsos šortiņus un Solveiga iedeva viņam savu topiņu uzvilkt.. tas bija ļoti smieklīgs skats. :D

30.07 (12. diena)

Pēc ilgiem laikiem pamodāmies dzīvoklī kā normāli cilvēki, jau bija aizmirsta tā sajūta kā ir dzīvot dzīvoklī un bija patīkami to atcerēties. :)



Budapeštas mega baznīca, kurai neatceros nosaukumu.



Kaut kāda banka



Kur nu bez ierastās tūristu izklaides - fočēties pie katras statujas.



Pozitīvais gājēju celiņš

Man ļoti patika Budapešta, bildēs viņa man pilnīgi nelikās iespaidīga, bet dzīvē ļoti patīkami pārsteidza. Ļoti daudz skaistu un ļoti lielu ēku.



Nobaudījām arī slaveno gulaša zupu. Nom nom nom.



Jauka aptieka.

Vakarpusē iepazināmies ar Roberto draudzeni Renāti un Alexu(no Anglijas). Viņš dzīvojās pa B-peštu un strādāja kaut kādā hostelī. Alex bija galīgi jautrs un dzīvespriecīgs čalis, ar kuru varēja arī baigi jauki parunāties, kas nozīmē, ka intelekta līmenis viņam noteikti bija virs vidējā.

Vakaraā gājām ar Roberto, Renāti un Alexu tusēties kaut kur, bet mēs 3 diezgan ātri aizgājām mājās un vēļ pa ceļam iegriezāmies MC donaldā.. nebija tik gardi kā gaidījām, bet ar maķīti jau vienmēr tā ir..

29.07. (11. diena)

Nevarējām Zedinā ar Artu nekādi īsto ceļu atrast, tāpēc devāmies uz vilciena staciju un braucām ar vilcienu uz Budapeštu. Biļete maksāja 10 EUR, kas ir ļoti dārgi priekš tā vilciena kvalitātes.. Mums biļete bija kaut kāds dīvains kartona gabaliņš un tas vilciens bija megalēns, mēs kādus 150 km laikam 3 h braucām.



Bijām Budapeštā ap 18iem vakarā. Satikām Roberto(mūsu hosts). Viņš bija ļoti interesants cilvēks. Viņš strādā medicīnas aparatūras, vairāk diagnostikas jomā, un firma viņu sūta uz visādām valstīm padzīvot kādu gadu vai 2, piemēram, uz Indonēsiju, Ameriku, Ungāriju utt., oriģināli viņš ir no Itālijas.




Vakarā aizgājām uz kaut kādu TAI restorānu un tur paēdām maltīti par kādiem vismaz 1600-2100 farintiem(Ungāru naudiņas), skan ļoti daudz, bet patiesībā tie bija kādi 6-10 EUR laikam, bet bija jocīgi, ka makā kādi tūkstoši to farintu.. sajutāmies nedaudz bagātas. :)

Mums vakariņās vēl pievienojās 1 čalis no Romas, viņš bija bijis Latvijā kaut kad un zināja pāris latviesu un krievu vārdus, bet neatcerējās, kurš ko nozīmē.. Palūdza padot maizi un Solveiga šim iedeva, bet viņš tā pieklājīgi - Dahuja!.. Mēs sākām smieties, tad viņš laikam apjauta, ka nedaudz ne to pateica.. Bija vēl, situācija, ka viņš burtiski iztulkoja no itaļu valodas, piem., Paprasīja, cik mums ir gadu, mēs pateicam un tad šis tia Solveigai - So, then you are bigger than your firends.. :)
Itāliski vecāks ir grande tipa kā lielāks pēc vecuma.