Pirmās Rebekas pusdienas benzīntankā.
Šī bija stopēšanas ziņā diezgan neveiksmīga diena, jo nedaudz vairāk kā 400 km veicām 13 h ar 9 masīnām, jo visi mūs varēja pavest tikai nelielu gabaliņu un dēļ lieldienām lielākā daļa mašīnu bija pilnas ar ceļojošām ģimenēm.
Izmisuma galamērķi.. :)
Sanāca braukt ar vairakiem smagajiem, vienā b-tankā mums apstājās 3 smagās mašīnas, viņi visi brauca kopā uz modenu, piedāvāja aizvest, mašīnā vēl uzdāvināja hello kitty telefona maciņu. Citi šoferi mums kafiju izmaksāja, pat pēc mūsu aktīviem protestiem, ka mums viņiem jāuzsauc kafija par vešanu. Ieradāmies venēcijā diezgan vēlu, tāpēc nolēmām, ka labāk brauksim ar vilcienu uz Triesti, vēlāk parēķinājām un sanāca, ka mūsu brauciens no Florences uz Triesti mums izmaksāja tikai 13 EUR. Mums vēl policisti 2 reizes apstājās, kad stopējām, sākumā teica – te nedrīkst stopēt, tad prasīja no kurienes esam utt utt un vai negribam ar šiem kaut kur paēst vakariņas, tā, ka no policistiem itālijā ne visai baidījāmies.
Īpatnbējākā vannasistaba kādu esmu redzejusi.Viņa ir guļamistabā un viņai ir stikla siena. :)
Satikām 1. hostus Triestē. Tie patiesībā bija mūsu hosta draugi, pats hosts kaut kur bija izbraucis uz pāris nedēļām. Pasēdējām jaukā brīvdabas bāriņā ar viņiem un tad gājām uz jaunajām mājām. Tur bija jocīgākā vannasistaba, kādu esmu redzejusi – viņa atradās lielās guļamistabas kaktā un viņai bija stikla siena, tā, ka var redzēt visu, kas tur notiek. Viņam vēl bija baigi jaukais persiešu kaķis mājās, kuram bija kaut kāda nieru kaite un bija jāēd speciāla barība un jādzer speciāls ūdens, tā, ka uz zemes bija vesels kaķu ēdienu zviedru galds.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru